Meitene-lācis

Viņu sauc par Janku-Lāci. Nevis tāpēc, kur viņu atrada, — par to zina tikai daži. Bet tāpēc, ka viņa ir augstāka, spēcīgāka un izturīgāka par ikvienu ciemā.

Atklāta kā zīdainis lāču alā, Janka vienmēr ir jautājusi, kas viņa patiesībā ir. Čuksti aiz muguras, šķībi skatieni no kaimiņiem — visu to viņa centās nepamanīt… kamēr liktenis neizsita viņu no līdzsvara. Meklējot patiesību par sevi, Janka dodas ceļojumā, kas aizvedīs viņu tālāk, nekā viņa varēja iedomāties.

Aukstās upes, nepieejami kalni un dīvaini radījumi, kas sastopami ceļā, — viss tas ved viņu uz patiesību. Bet jo tuvāk Janka nonāk atminējumam, jo skaidrāk saprot: daži noslēpumi tiek glabāti klusumā ne bez iemesla.