Tas nav nejauši. Japāņu hronika

2011. gada 11. martā Parīzē pārcēlusies japāņu rakstniece Rjoko Sekiguchi uzzina no ziņām par zemestrīci pie Honšū salas austrumu krasta un pēc tam sekojošo briesmīgo cunami un radiācijas avāriju, kas paņēma daudzu cilvēku dzīvības. Cerot strukturēt viņai skarto šausmu, viņa sāk rakstīt hroniku — notikumu pārskatu Japānā un visā pasaulē. Sekiguchi piezīmes par katastrofu — tās ir pārdomas par laiku un atmiņu, par nejaušo un likumsakarīgo: vai ir iespējams paredzēt to vai citu pagrieziena punktu? Kāpēc cilvēkiem rodas kārdinājums salīdzināt Hirosimu un Fukušimu? Kā vieniem nelaime kļūst par kaut ko ikdienišķu, bet citiem ikdiena — katastrofāla?