Atvērtais. Cilvēks un dzīvnieks

Kas ir cilvēks un kur ir tā robeža, pārkāpjot kuru dzīvnieks kļūst par cilvēku?

Esejā «Atvērtais» (2002) itāļu filozofs Džordžo Agambens (dz. 1942) turpina savas pārdomas par kailo dzīvi, kas uzsāktas grāmatu sērijā «Homo sacer», un padara par apspriešanas objektu to problemātisko «un», kas saista un šķir dzīvnieku un cilvēku. Hegeliskā ādas apstrādes vēstures beigās, kad galvenā valsts rūpe ir bioloģiskā dzīve: cilvēki tiek animēti, bet radījumi antropomorfizēti, — cilvēks joprojām paliek tas, kam atšķirībā no dzīvnieka eksistence var tikt atklāta kā «atvērta», vai sengrieķu «neslēpta» (patiesība). Balstoties uz Hēdegera, Ikšķiles un Benjamina darbiem, Agambens piedāvā pievērst uzmanību šai neizsmeļamajai cenzūrai starp cilvēku un dzīvnieku, kas izpaužas Benjamina «glābtajā naktī», kas caurstrāvo paša cilvēka iekšējo daļu un kļūst par atslēgu, lai saprastu humanismu pēc visām XX–XXI gadsimta satricinājumiem.