Nepareizā

Kristīna Borcova vienmēr uzskatīja sevi par pārāk parastu, lai būtu patiesi laimīga. Kopš bērnības viss gāja ne tā, kā viņa vēlējās, un viņa samierinājās. Neizgāja pretī liktenim, peldēja pa straumi. Viņa bija atteikusies no sevis, bet centās darīt visu, lai viņas tuvie nekad necietu un būtu tas, no kā viņa pati bija liegta.

Viktors Bobirkin iemīlējās Kristīnā no pirmā skatiena un stundām ilgi runāja muļķības tikai tāpēc, lai tā, kuru viņš vēlējās visvairāk, smaidītu. Un viņa smaidīja, bet pēc tam - nožēloja.

Galu galā viņš ir tik ideāls. Tik pareizs, bet viņa... pilnīgi neiederas viņa dzīvē.