Iela

Izroēls Rabons (1900 – 1941) – viens no spilgtākajiem un neparastākajiem ebreju rakstniekiem Polijā. Viņš bija dzejnieks, prozaiķis, tulkotājs un literārais kritiķis. Visa rakstnieka radošā dzīve noritēja Lodzā, lielā kultūras centrā, ar kuru bija saistīti daudzi izcili ebreju literāti.

Visnozīmīgākais Rabona darbs – romāns «Iela», kuru viņš uzrakstīja 1928. gadā. Formāli šī nelielā grāmata ir iekļauta romānu sērijā par «pazaudēto paaudzi». Taču būtībā mums ir priekšā teksts, pilns literāriem eksperimentiem. Ja Rabona laikos būtu pastāvējis termins «postmodernisms», tad viņa grāmata kļūtu par pirmo postmodernistisko romānu Eiropā. Rakstnieks plaši eksperimentē ar žanru un stilu sajaukšanu.

Aprakstot pilsētas parasto ļaužu dzīvi, viņš izmanto stilistiskos modeļus, ko apguvis šis sociālais slānis: cirks, kinematogrāfs, bulvāru romāns, proletāriešu prese. Blakus «zemajiem» stiliem vienlīdzīgi atrodas augstie – reālisms, simbolisms, ekspresionisms.