Gestaltterapijas teorija. Jaunums, uzbudinājums un attīstība

Savā grāmatā "Gestaltterapijas teorija" Fridrihs Pērlzs un viņa līdzautori pirmo reizi vispilnīgāk un sistemātiskāk izklāstīja savas teorijas pamatus, kas kļuva revolucionāri savā laikā un nav zaudējuši aktualitāti arī mūsdienās.

Figūras/fona veidošana – tas ir dinamiskais process, kurā vajadzības un resursi lauka pakāpeniski nodod savu enerģiju interesēm, spilgtumam un dominējošās figūras spēkam. Tādējādi nav jēgas mēģināt apskatīt jebkuru psiholoģisko uzvedību atrauti no sociokulturālā, bioloģiskā un fiziskā konteksta. Tajā pašā laikā figūra – tā ir specifiski psiholoģiska parādība: tai ir īpašas kvalitātes spilgtuma, skaidrības, veseluma, žēlastības, dzīvīguma, brīvības, šarma utt.; kādas tieši kvalitātes mēs uztveram vispirms, ir atkarīgs no tā, kuru kontekstu (fonu) mēs uzskatām par primāro – perceptīvo, sajūtu vai kustību. Fakts, ka gestalts ir specifiskām psiholoģiskām kvalitātēm, ir ļoti svarīgs psihoterapijai, jo tas nodrošina mums autonomu kritēriju dziļuma un realitātes pieredzei.