Eugēnijs Švarcs

Lai gan uz Eugēnija Švarca pasakām ir izaugušas veselas paaudzes lasītāju un skatītāju, viņa personība ilgu laiku palika ēnā. Viņa biogrāfija, kas ietver daudzus 20. gadsimta notikumus, tikai nesen kļuva par pētījumu objektu, un rakstnieks Mihails Kunins veica jaunu mēģinājumu izgaismot tās maz zināmās detaļas un «baltos plankumus», atklājot blakus apstākļus, kādos radīti tādi šedevri kā «Ēna», «Sniega karaliene», «Pūķis», «Parastais brīnums».

Uz grāmatas varoni pilnībā attiecas tas, ko viņš kādreiz uzrakstījis par citu lielo pasaku stāstītāju, Hanu Kristiānu Andersenu: «Atbildot uz vajāšanām un apvainojumiem, viņš radīja brīnišķīgu, caurspīdīgu, labu pasaku pasauli… Viņa pasakas nekādā ziņā nebija līdzīgas tām, tīri nosacītajām, pārmērīgi burvīgajām, kur brīnums — nav brīnums, jo viss var notikt. Viņa pasaku pasaule bija nešķirami saistīta ar reālo dzīvi, ar viņa laiku, tautu, valsti».