Tiberijs

Tiberijs Klaudijs Nerons, viena no senākajām, izcilākajām un slavenākajām romiešu dzimtām, vēsturē iegājis kā pirmais leģitīmais Romas impērijas valdnieks, kas mierīgi mantoja augstāko varu. Viņa priekšteči - Republikas iznīcinātājs Jūlijs Cēzars un Princips dibinātājs Augusts - ieguva varu pēc nežēlīgām pilsoņu karām.
Tiberijs bija visā izcila personība: spožs ģenerālis, kas stāv vienā rindā ar izcilākajiem romiešu karotājiem, prasmīgs un apdomīgs valdnieks: valsts viņa laikā plauka, kase bija pilna, iedzīvotāji neizjuta smagas nodokļu nastas. Viņa valdīšanas laikā austrumos impērijā dzimst kristietība, un kristīgā tradīcija ir ļoti labvēlīga imperatoram. Tajā pašā laikā romiešu vēsturnieki lielākoties ir ārkārtīgi skarbi pret viņu: Tacits un Svetonijs viņu apzīmē kā nežēlīgu, bezžēlīgu tirānu. Arī mūsdienu zinātnieki strīdas gan par Tiberija personību, gan par viņa valdīšanas nozīmīgumu.
Ieteiktajā grāmatā autors centās sniegt objektīvu novērtējumu šī izcilā un pretrunīgā cilvēka dzīvei un darbībai.