Pedro Paramo. Līdzenums ugunī

Stāsti, kas iekļauti krājumā «Līdzenums ugunī», tika rakstīti no 1945. līdz 1955. gadam, un, neskatoties uz to, ka tie veltīti Meksikas dziļuma problēmām, daudzi no tiem ir aktuāli arī šodien. Šajā gadījumā runa nav tikai par bandītismu vai varas ļaunprātīgu izmantošanu vietējā līmenī («Komadres nogāze», «Līdzenums ugunī»), bet arī par tādiem meksikāņu fenomeniem kā, piemēram, «koijotisms» — nelikumīga imigrantu pārvadāšana uz ASV, kas kļuvusi par vienu no stāsta «Uz ziemeļiem» tēmām. Stāstu varoņi mokoši meklē izeju no nabadzības un vardarbības slēgtā loka. Dažos gadījumos apzināta slepkavība daudziem varoņiem ir nejauša, ikdienišķa. Katram Rulfos stāstam, līdzās sociālajai interpretācijai, ir arī cita, vispārcilvēciska — attiecības starp tēvu un dēlu, kolektīvā atmiņa, asins atriebība, grēks, glābšana un daudz kas cits. Rulfos pēta cilvēka dabu mērogos, kas salīdzināmi ar Servantesa, Šekspīra vai Dostojevska darbiem.