Kuģu mežs. Valdnieka ceļš

Kur tālu Ziemeļos, kur plūst divas māsas upes Koda un Loda, atrodas aizsargājamais Kuģu mežs. Tur visas priedes ir taisnas un augstas un stāv tuvu tuvu viena otrai. Ja nocirst vienu koku, tas nekrīt, bet atspiežas pret blakus esošo un stāv kā dzīvs. Bet tos nenodod iznīcībai, bet sargā kā svētumu… Mežsargs Vasilijs Veseļkins, ievainots frontē, uzzina slimnīcā par Kuģu meža esamību un dodas to meklēt… Biezajos, klusajos mežos Karelijā dzīvo veco ticību piekritēji-pomori. Viņi dzīvo pēc saviem ierastajiem, stabilajiem noteikumiem. Bet nāk cilvēki no malas, lai uzbūvētu ūdens ceļu no Onežas ezera līdz Baltajam jūrai – tur, kur kādreiz gāja «Valdnieka ceļš» Pētera Pirmā, pa kuru vilkām militāros kuģus. Mihails Prišvins redzēja tās neiznīcīgās pēdas un dzirdēja šo nosaukumu savā ceļojumā pa Ziemeļiem. Un tieši tajā vietā, «nebaidīto putnu zemē», autoram radās doma, ka, ja pārstāstītu visu, kas tur notika visas dzīves laikā, sanāktu gara stāsts ar tādu pašu nosaukumu, pasaka par to, kas bija un kas nebija, – «Valdnieka ceļš».