Bauda no teksta

«Bauda no teksta» (1973) — franču filozofa, literatūrzinātnieka un semiotiķa Rolāna Barta eseja, kurā viņš detalizēti apskata attiecības starp tekstu, lasītāju un lasīšanas prieku. Attīstot Lakāna psihoanalīzes idejas, autors pretstatā divus veidus baudas no teksta — caur jēdzieniem plaisir («bauda») un jouissance («izprieca») — un dala tekstus uz «lasāmiem» un «rakstnieku». Barta uzskata, ka teksta jēga nav fiksēta, un, lasot, katrs lasītājs ienes savu pieredzi un interpretācijas, pieļaujot nozīmju daudzveidību. Šis darbs izaicina uzskatus par autorību un pievērš īpašu uzmanību lasītāja subjektivitātei, uzsverot viņa lomu teksta jēgas radīšanā.