Kara Darians

1990. gadu sākums, Dušanbe. Jauns filologs, Zinātņu akadēmijas darbinieks, kaislīgi iemīlas meitenē no tadžiku patriarhālās ģimenes, ne pēdējā cilvēka meitā Tādžikistānē. Priekšnojauta par drīzo pilsoņu karu mudina viņas tēvu piekrist laulībām, bet ar noteiktiem nosacījumiem. Laimīgie jaunlaulātie dodas uz Maskavu, bet galvenais varonis pēdējā brīdī saņem no sava drauga negaidītu dāvanu – grāmatu, precīzāk, manuskriptu par karu Darians.
Laime ilga ne ilgi, un vismelnāko izmisuma brīdī varonis atceras par dāvanu. Daudz ciešanu piedzīvojušā kara Darians stāsts un pārrakstītāja Afanasija Patrina stāsts sakrīt ar galvenā varoņa stāstu – trīs sižeta līnijas, kas sadalītas gadsimtos, pēkšņi saplūst, pārvēršoties brīnišķīgā polifoniskā audumā. «Kara Darians» – romāns par to, ka visos laikos cilvēki piedzīvo vienas un tās pašas jūtas, sapņo par to pašu. Tas ir romāns par izmisumu un mierinājumu, meklēšanu un atrašanu, par laiku, kas patiešām spēj dziedināt.