Metamorfozes tukšuma

Tukšums — tas ir fiziskais pamats mūsu pasaulei. Tīrs audekls, kamēr uz tā nav nokritusi mākslinieka krāsa, piemēram, mūsu prāta. Izpētot tukšumu, autors cenšas nonākt pie tās sākotnējās svētās tīrības emocijām un jūtām, kuras nav pakļautas prāta mīmikrijām un apkārtējā trokšņa. Autors ņem šo tīro audeklu un izstāda to izrādē. Reizēm sasniedzot kādu nesubjektīvu meditācijas bezatkarību, reizēm izsmidzinot spilgtas krāsas savām iekšējām izjūtām uz tā sākotnēji ideālās formas. Dzeja pārvēršas performancē, kad autors izlaida tirāžā ilustrācijas, kas attēlo viņa iekšējā pasaules mijiedarbību ar tukšumu kā absolūtu un visu, kas ir pasaulē, sākumpunktu.