Zelta laikmets detektīvā atstājis ne mazums zvaigžņu vārdu — A. Kristi, G. K. Čestertons, G. Mičels un citi. Šajā spilgtajā plejādē Džons Diksons Karrs (1906–1977) ieņem visgodīgāko vietu. «Mērgļi aizslēgtā istabā», kur nav vietas trako vajāšanām un apšaudēm, bet aizdomīgo loks ir maksimāli ierobežots, — iecienīts autora paņēmiens. Karrs iesaista lasītāju tīklos prasmīgi izliktām slazdiem, maldinošiem gājieniem un smalkiem mājieniem un piedāvā piedalīties sarežģītas mīklas risināšanā, izpētot «neiespējamo» noziegumu pavedienus. Romānā «Mērgļi Baltajā Klosterī» (1934) lasītājs atkal sastaps pievilcīgo un ekscentrisko seru Henriju Merivailu, kurš tika atzīts par vienu no visneparastākajiem detektīviem detektīvliteratūrā. Jaunais diplomāts vārdā Džeims Bennets, amerikāņu brāļadēls seram Henrijam, ierodas Londonā un saņem ielūgumu pavadīt Ziemassvētkus Surrejā, Belā Klosterī. Starp viesiem — Holivudas kinozvaigzne, ar kuru Bennets iepazinās vēl Amerikā, kā arī viņas daudzskaitlīgā svīta. Bennetu moka smagas priekšnojautas, un viņš vēršas pēc padoma pie Merivaila…
