Skaistie sirdis. Nolaid zvaigznes

Es iemīlēju Konoru Dreiku. Es to negribēju; es cīnījos pret to, bet es tomēr iemīlējos viņā. Ar viņa vārdiem. Ar viņa dzeju. Ar viņu. Viņa dvēseles maigums un skaistums runā tieši uz manu. Viņš raksta tā, it kā varētu sajust manu sirdi, dzirdēt tās ritmu un sastādīt tieši pareizos vārdus, lai pavadītu katru sitienu un plūsmu. Esmu iemīlējusies Konorā… kāpēc tad es jūtu neizskaidrojamu pievilkšanu pret viņa labāko draugu Vestonu? Drūmais, noslēgtais, domīgais Vestons Tērners, kurš ar vienu skatienu var tevi samīdīt. Nikni inteliģents ar asu prātu un skābu mēli, viņš ir tieši pretējs Konoram visos veidos, un tomēr gaisā starp mums ir elektrība. Ķērpji, ko Vestons apņem ap sevi, nevar mani atturēt. Bet jo vairāk laika es pavadu ar šiem vīriešiem, jo vairāk manas emocijas kļūst sapītas un neskaidras. Kad abi viņi pieteicas Armijas rezervē laikā, kad situācija Tuvajos Austrumos kļūst arvien saspringtāka, es baidos, ka nekad nesapratīšu savu sirdi, kas dažreiz šķiet, ka plīsīs tieši pa vidu… par abiem viņiem.