Tā runāja Zaratustra

«Grāmata visiem un nevienam». Grāmata, ko Pirmā pasaules kara gados vācu karavīri lasīja tikpat bieži kā Bībeli. Grāmata, kas tika saprasta dažādi un rezultātā izraisīja gan visnozīmīgākās sociālās pārmaiņas, gan visbriesmīgākās ģeopolitiskās katastrofas 20. gadsimtā.
Lev Tolstojs sauca Nīču par «traku», bet Janušs Korčaks, «Sirds pedagoģijas» autors, rakstīja, ka «tas pats Zaratustra» mācīja viņam pavisam ko citu. Tomēr viss, par ko Nīče runā savā filozofiskajā romānā — morāles kritika, pārcilvēks, mūžīgā atgriešanās, dievu nāve, gribas uzvarēt koncepcija… — ir atstājis milzīgu ietekmi uz Fuko, Freidu, Jungu, Hēdegeru, Jaspersu, Sartru, Bataju, Adorno, Delezu un daudziem citiem, kā arī iezīmējis nākotnes poststruktūralistiskās filozofijas kontūras.