Pētījums par starptelpu, neskatoties uz kritisko pasaules uzskatu un praktisko nozīmi, ir viens no vismazāk izstrādātajiem un sistematizētajiem visā "okultās" zinātnes kopumā. Tomēr tieši šajā telpā apziņa pavada trešo daļu no savas dzīves un periodu starp inkarnācijām. Izskatās dīvaini, ka cilvēki pievērš tik daudz uzmanības sava pasaules ģeogrāfijai un pat pēta citas planētas, bet tajā pašā laikā pilnīgi nezina starptelpas uzbūvi.
Šis darbs piedāvā šāda pētījuma rezultātus, kas pārbaudīti, izmantojot tradicionālās pārbaudes metodes, papildināti ar informāciju, kas zināma no literārajiem avotiem.
Pirmais sējums "Starptelpu ģeogrāfijā" ir veltīts vispārējo principu apskatei, kas organizē viņa hipertelpas, kuru aprakstīšanai ir ņemtas un salīdzinātas divas tradicionālas un relatīvi labi izstrādātas sistēmas - eoni Valentīniešu gnozes un eiferi "Enohiešu" sistēmas.
Populārakas
