Sarkanie buras

Aleksandrs Stepanovičs Grīns (1880-1932) - izcils krievu prozaiķis un dzejnieks, neoromantisma pārstāvis. Grīns - rakstnieka pseidonīms, īstais viņa uzvārds - Grīnevskis. Dzimis poļu šļahtiča un krievu medmāsas ģimenē, Viatkas guberņā. Lasīt iemācījās 6 gadu vecumā, un pirmā viņa mīļākā grāmata - "Gullivera ceļojumi" no Svifta - noteica nākamā rakstnieka apziņu: viņa mīlestību pret jūru un fantāziju. Pabeidzis Viatkas skolu, 16 gadus vecais Grīnevskis devās jūrniekos uz Odesu, bet tur neatrada romantiku un sāka klīst - bija zvejnieks, strādnieks, mežstrādnieks, zeltu meklētājs, kalnračs, karavīrs un pat revolucionārs-esers. Pavadījis laiku cietumā un izbēdzis no tā, 1906. gadā Grīns sāk rakstīt; savā īsajā mūžā viņš kļuva par četru simtu darbu autoru. Jau otrajā viņa stāstu krājumā ir manāms nākamais Grīns-pasaku stāstītājs ar savu unikālo stilu. Lielu ietekmi uz viņu atstāj iepazīšanās ar A. Tolstoju, L. Andrejevu, V. Brujovu, A. Kuprinu. 1919. gadā, iesaukts Sarkanajā armijā, Grīns saslimst ar izsitumu tīfu. Ar Maksima Gorkija palīdzību viņam izdodas iegūt akadēmisko pārtiku un istabu "Mākslas namā", kur viņš dzīvo kā drūms vientuļnieks, bet tieši tad pasaulē nāk slavenā feerija "Sarkanie buras" - gaiša stāsts par parasto brīnumu, kas radies ziemā aukstajā un izsalkušajā Pēterburgā. Stāsts tiek izdots 1923. gadā. Šajā desmitgadē Grīns raksta romānu "Zelta ķēde" ("atmiņas par zēna sapni, kurš meklē brīnumus un tos atrod") un jauno šedevru "Skrienot pa viļņiem", kuru gandrīz izdodas publicēt. Grīns nepieņem revolūciju, tās vardarbību un neprātu, un jauno gadsimtu arī slikti pieņem Grīnu. "Epohas skrien garām. Es tai neesmu vajadzīgs - tāds, kāds es esmu. Un cits es būt nevaru. Un negribu". Un tiešām, kopš 1930. gada padomju cenzūra, ar paskaidrojumu "jūs nesaplūstat ar epohu", aizliedza Grīna atkārtotu izdošanu. Rakstnieks un viņa sieva, kurai viņš veltījis "Sarkanie buras", dzīvoja pusbadā līdz Grīna nāvei 52 gadu vecumā. Kritiķi joprojām nevar pieskaitīt Aleksandra Grīna radošumu nevienai literārajai tradīcijai: viņš nav fantastiķis un nav reālists, nav simbolists un nav romantisks, bet viss tas kopā un pilnīgi oriģinālā stilā.