Pasaka-paruna par Iļju Muroci

Paruna - senkrievu literatūras žanrs, stāsts par varoņiem, tautas varoņiem un vēsturiskiem notikumiem Senajā Krievijā. Sen senos laikos parunas sauca par "senatnēm", "senatnīcām", tas ir, stāstiem par to, kas bija tālā pagātnē. Parunas stāsta par slaveno varoņu varoņdarbiem, tas ir krievu tautas varoņu epika. Krievu varoņi - bezbailīgi karotāji, kuriem ir neticama spēks. Un varoņu zirdziņi nav parasti: tie runā cilvēka balsī, jūt briesmas un vienmēr nāk palīgā saviem saimniekiem.

Iļja Muroci - viens no galvenajiem varoņiem senkrievu parunu epikā, Krievijas zemes aizstāvis, draudīgs ienaidniekiem, uzticīgs un taisnīgs - savējiem. Pēc leģendas, viņš cieta no paralīzes līdz 33 gadu vecumam, bet, saņemot spēku no eņģeļiem-ceļotājiem, viņš kļūst par varoni, kurš uzticīgi kalpo kņazam Vladimiram un drosmīgi cīnās ar Solovjovu-laupītāju, Idolišķi, tatāriem un citiem Krievijas ienaidniekiem. Iļja Muroci ir bezbailīgs, bet arī negriež ar pleca, viņš ir saprātīgs, viņš nekad neaizskars vāju vai nevainīgu. Viņš zina par briesmām, bet ne novēršas no ceļa, drosmīgi uzsāk cīņu ar Solovjovu-laupītāju. Iļjas Muroca tēls ir tikai daļēji pasaku varonis, viņam ir arī vēsturisks prototips.

Vēsturnieki joprojām strīdas, kurš bija Iļjas Muroca prototips, bet lielākā daļa sliecas uz to, ka tas ir karotājs ar iesauku Čobotoks (t.i., Zābaciņš), kurš dzīvoja XII gadsimtā. Reiz viņš atbrīvojās no ienaidniekiem ar šo apavu palīdzību. Daudzu gadu garumā viņš cīnījās par Krievijas zemi, veica daudzus karotāju varoņdarbus, bet pēc tam kļuva par mūku. Iļja Muroci ir apglabāts Kijevas-Pečoru klosterī.