Romāns par Tristanu un Izoldi

Sena keltu leģenda par visaptverošu un traģisku mīlestību starp cēlo un drosmīgo bruņinieku Tristanu un skaisto karalieni Izoldi jau viduslaiku laikmetā kalpoja par sižetu daudziem literārajiem darbiem. Lielākā daļa no tiem ir saglabājusies līdz mūsdienām fragmentos vai pārstrādātās versijās. XIX gadsimta beigās izcilais franču zinātnieks, literatūrzinātnieks viduslaiku pētnieks Žozefs Bēdijs savāca daudzus fragmentus un rekonstruēja XII gadsimta franču prozas romāna tekstu - avotu visām turpmākajām pārstrādēm. Bēdijs, smalki stilizējot, atdzīvināja senatnīgo, neizsmalcināto romāna intonāciju, attīrīja to no nevajadzīgām detaļām. "Romāns par Tristanu un Izoldi" (1900) Ž. Bēdija pārstrādē ieguva jaunu dzīvību. Šajā izdevumā iekļauts pazīstamās literatūrzinātnieces N. R. Malinovskas pēcvārds, kā arī nepieciešamie komentāri. Grāmatā ir reproducētas 128 ilustrācijas, ko radījis izcilais vācu mākslinieks Roberts Engelss kolekcijas franču izdevumam 1900. gadā.