Dzīves uguns

Dzejas un mākslas autores Elenas Aleksandrovās izvēlēto dzejoļu grāmata ir "izspiedums" no visa viņas radošā darba trīs desmitgadu garumā. Dzejnieks vispār, ja ticēt Borisam Pasternakam, vienmēr runā tikai par vienu — par Dzīvi un Nāvi.
Tas ir taisnība arī attiecībā uz Elenas Aleksandrovās radošo darbu, bet ar piebildi, ka viņa ir sieviete, un galvenā saruna, vai viņa raksta par dzīvi vai nāvi, tomēr ir par Mīlestību. Par mīlestību pret vīrieti, bērniem, vecākiem, zemi, kurā viņa ir dzimusi, pret visiem neskaitāmajiem "radīšanas vaibstiem". Par laimīgu un grūtu, spožu un izmisīgu mīlestību. 
Un tas nozīmē, ka šie dzejoļi ir ar iespēju atrast atsaucību ikviena lasītāja dvēselē, kuram ir pazīstama šī sajūta.
Elenas dzeja veido nešķiramu sakausējumu ar viņas grafiku: plastisku un pārsteidzoši saturīgu pie maksimāla askētisma līdzekļiem.