Zelta laikmets detektīva žanrā mums dāvāja daudzas zvaigžņu vārdus. Šādu autoru darbi kā Agata Kristi, Gilberts Čestertons, Ērls Stenlijs Gārtners, Reks Stouts attīstīja un pilnveidoja detektīva žanru, viņu romāni, bez šaubām, atzīti par klasiku, joprojām ir mīļi lasītājiem un ir kvalitātes etalons nākamajām autoru paaudzēm. Goda vieta šajā plejādē pamatoti pieder Džonam Diksonam Kārām (1906–1977) — virtuozam, kas radījis ideāli uzbūvētus "neiespējamus noziegumus slēgtā telpā". 1933. gadā romānā "Raganas midzenis" Džons Diksons Kārš pirmo reizi iepazīstināja publiku ar detektīvu-amatoru doktoru Gideonu Fellu. Varoņa izskats, iespējams, tika ņemts no cita detektīva žanra korifeja — Gilberta Čestertona, un viņa nopelni detektīva žanra vēsturē, pēc vairuma Kārā radošuma cienītāju domām, patiešām ir cienīgi apbrīnas. Tā, rakstnieks Kingslijs Emiss savā esejā "Mani mīļākie detektīvi" nosauca doktoru Fellu par "vienu no trim lielajiem Šerloka Holmsa mantiniekiem".
Šajā krājumā iekļauti septītais, astotais un devītais romāni no cikla, kas stāsta par doktora Fella piedzīvojumiem: "Darbs „Tūkstoš un vienas nakts“" (1936), "Nepamodiniet mirušo" (1938) un "Izliektā cilpa" (1938).
