Vēstules par cilvēka estētisko audzināšanu

Friedriha Šillera traktāts par mākslas lomu sabiedrībā pieder pie dziļākajiem Vācijas filozofijas darbiem. Grāmata, kas pirmo reizi publicēta 1795. gadā, ir aktuāla arī šodien.
Sākot ar politisko analīzi mūsdienu sabiedrībā - jo īpaši Francijas revolūcijas un tās nespējas īstenot universālo brīvību, Šillers norāda, ka cilvēki nevar pārvarēt savas apkārtējās vides ierobežojumus bez izglītības. Viņš uzskata mākslu par izglītības līdzekli, kas var atbrīvot cilvēkus no ierobežojumiem un pārmērībām gan tīrās dabas, gan tīra prāta ziņā. Caur estētisko pieredzi, viņš apgalvo, cilvēki var samierināt iekšējo antagonismu starp sajūtu un intelektu, dabu un prātu.
Šillera priekšlikums par mākslu kā pamatu sabiedrības un personības attīstībai ir ilgstoši ietekmīga koncepcija, un šis sējums sniedz visskaidrāko, visdzīvotspējīgāko viņa filozofijas izteiksmi.