Zināšanu mašīna: kā neapdomīgas idejas radīja mūsdienu zinātni

Kā notiek izrāvienu un zinātnisko revolūciju veikšana? Kāda ir nejaušības loma zinātniskajos atklājumos? Uz fizikas un bioloģijas piemēriem Maikls Strīvens parāda, kā novērojumi un eksperimenti palīdzēja dažādām zinātniskajām skolām izstrādāt savas teorijas un metodes, veidot mūsdienu zinātniskos uzskatus. Autors iepazīstina mūs ar lielo zinātnieku portretiem: no Īzaka Ņūtona līdz Einšteinam un pirmatklājējam kvarkam Mūrejam Gell-Mannam, stāsta, kā zinātniskajos darbos tika izgaismoti un attīstīti jautājumi par Dieva lomu, un kā filozofi, no Aristoteļa līdz Dekartam, skaidroja kustību, inerci, centripetālo spēku un citus dabas parādības. Strīvens parāda zinātniskās metodes, kritiskās domāšanas, prognozējošās un izskaidrojošās teoriju spējas nozīmīgumu. Detalizēti izpētot dažādu zinātnisko skolu vēsturi, viņš piedāvā mums aizraujošu skaidrojumu, kāpēc zinātne kļuva tik varena, bet tajā pašā laikā tās attīstība prasīja desmitiem gadsimtu.