Manna putra trijiem

Mamma aizvēra seju ar rokām. Viņa neraudāja, vienkārši sēdēja un šūpojās. Mariša nevarēja viņu tādu redzēt. Viņa atnesa mammai aizmirsto uz galda brošu un gribēja to piešūt pie viņas kleitas. Sēdēja blakus. Mamma novērsās, paskatījās uz brošu. Viņas to reiz kopā nopirka rotu veikalā. Tas bija ziedu pušķis, lapas un ziedlapiņas mirdzēja ar spilgtiem akmentiņiem. Tas atgādināja par mammas oleandra zaru. — Vai tev patīk šī broša? — jautāja mamma Marišai. — Ļoti, — godīgi atzina Mariša. — Tā it kā būtu mūsu oleandra zariņš. Mamma noskūpstīja Marišu un piešuva brošu viņai pie blūzes, zem apkakles. XX gadsimts kļuva par īstu traģēdiju un pārbaudījumu visai cilvēcei. Četrdesmito gadu notikumi joprojām skan cilvēku sirdīs. Vēl viens pierādījums tam ir Izraēlas prozaiķes Linas Gorodetskas grāmata „Manna putra trijiem”.