Vecā Meža Mīkla

Atvaļinātais pulkvedis Sebastjano Prokolo – cilvēks, kurš nekad nesmaida, – manto māju un meža gabalu kalnos, tomēr lielāko daļu īpašumu manto pulkveža brāļadēls – divpadsmit gadus vecais Benvenuto, bārenis, kurš dzīvo internātā. Vecais Mežs – burvīga vieta: gadsimtiem veco ežu stumbros dzīvo gari, kuri var pieņemt cilvēka vai zvēra izskatu. Tāpēc neviens un nekad nav uzdrošinājies nocirst šos kokus. Bet pulkvedis netic muļķīgām leģendām un nolemj ieviest savus noteikumus Vecajā Mežā, vienlaikus sakārtojot attiecības ar brāļadēlu… Dīvainā un eleganta „Vecā Meža Mīkla”, ar savu vieglo un skumjo intonāciju, pirmajā acu uzmetienā pieder pie pieaugušo literārās pasakas žanra, tomēr aiz vienkāršās sižeta imitācijas tautas leģendas slēpjas dziļa mācība par cilvēka un dabas pretestības postošajām sekām.