Itālijas krēslas

Autors tādiem ikoniskiem XX gadsimta romāniem kā «Iemīlējušās sievietes», «Varavīksne», «Lēdijas Čaterlijas mīļākais», Deivids Hērberts Lorenss daudz ceļoja pa Eiropu un Amerikas kontinentu, bija Austrālijā un Ceilonā. Viņa ieraksti par šiem ceļojumiem vienlaikus ir vēsturiski vērtīgi un individuāla iespaida burvība jutīga, talantīga un iecietīga cilvēka.
«Itālijas krēslas» — tas nav tikai rakstnieka ceļojumu piezīmju krājums. Kaislība, dzejas valoda, patiesas apbrīnas un dziļš skatījums uz cilvēkiem un notiekošo pārvērš šos ierakstus unikālā mākslinieciskā izteiksmē par laiku un mūžību, par reliģiju, vēsturi, dabu un arhitektūru.
Kā arī savos slavenajos romānos, ceļojumu aprakstos Lorenss iedziļinās jūtīguma un garīguma tēmās, pretstatot itāļu dzīves fiziskumu tās filozofiskajām dziļumiem un piedāvājot lasītājiem redzēt valsti, kas stāv uz viena no visdrūmākajiem savas vēstures periodiem. Stāstījums sākas ar meditāciju par Bavārijas augstieni un tās daudziem ceļa krustiem — simboliem reģiona kultūras un garīgās vēstures, kas cieši saistīta ar nāves un izturības ideoloģiju, un virzās uz saules zemi, laika neierobežotās skaistuma un bezrūpīgas skumjas — tādu Lorenss redz Itāliju. Spilgti attēli un bagātīgi apraksti atspoguļo viņa iespaidus no saskarsmes ar vietējiem iedzīvotājiem un viņu paražām, viņa skatījums pilnībā atspoguļo sarežģīto saikni starp mirkļa cilvēka impulsu un mūžīgo skaistumu, kura spožums piešķir ikdienišķām lietām svētu jēgu.
Papildus slavenajam eseju krājumam par Itāliju šajā grāmatā iekļautas arī Lorensa skices par etrusku kultūru, kas viņu ārkārtīgi interesēja un pievilka. Grāmatas noformējumā izmantotas fotogrāfijas un glezniecības darbi, kas ir sinhroni ar Lorensa ierakstiem un iemūžinājuši Itāliju XX gadsimta pirmajā ceturksnī.