Nākusi ar miglu

Mana pirmā atmiņa – tā ir migla, kas virmo ar monstriem. Es neatceros, ne kas es esmu, ne kā es šeit nonācu, bet kāda dīvaina iemesla dēļ mani neapdraud neviens no monstriem. Uzzinot, ka es nāku ar miglu, daži alkst mani sadedzināt kā raganu, citi – sargā. Karaļa padomnieks pat nosūta mani kā spiedzi uz Nergardas pili, lai uzraudzītu nepatīkamo burvi. Bet viņš sākumā šķiet diezgan jauks. Bet visi viņi kaut ko slēpj, un man nāksies noskaidrot, kurš šeit ir labs puisis, bet kurš slikts, kā viņi ir saistīti savā starpā, kāda man ir saistība ar to un kāpēc es uzreiz nepatiku Nergardas sardzes priekšniecei. Un tikai viens nejaušs paziņa noteikti ir manā pusē, lai gan viņš mani nemaz nepazīst.