Cerību ekspedīcija

Trīsdesmitā novembra 1803. gadā, osta La-Korunja. Pie sveicinošiem saucieniem un pilsētnieku aplausiem no enkura iznāk korvets "Marija Pita". Uz kuģa atrodas divdesmit divi bērni vecumā no trim līdz deviņiem gadiem, ņemti no bāreņu patversmēm. Viņi ir dzīvi nesēji nesen atklātajai vakcīnai pret bakām, kas aicināti transportēt vakcīnas materiālu uz Spānijas jūras īpašumiem Amerikā. Bērnus pavada un uzrauga bāreņu patversmes vadītāja Isabela Sendāla. Tā sākas riskanta ekspedīcija, ko vada ķirurgs Francisko Havjers Bālmisa un viņa palīgs Hoseps Salvani, kurai veltīta mūsdienu spāņu rakstnieka, vēsturisko bestselleru autora Havjera Moro grāmata.
Romāna varoņiem nāksies izdzīvot vētras un kuģu katastrofas, kā arī saskarties ar daudziem šķēršļiem: baznīcas naidīgumu, ierēdņu korupciju, mednieku alkatību, kas vēlas gūt labumu uz bezpalīdzīgo bāreņu rēķina. Un neskatoties uz visu, Filantropiskajai vakcinācijas ekspedīcijai bija lemts kļūt par lielāko humānās misijas vēsturē, un tam palīdzēja ne tikai bērnu drosme, kas izglāba milzīgu cilvēku skaitu, bet arī pašaizliedzība bezbailīgo ceļojuma vadītāju, kuri apstrīdēja vienīgās sievietes mīlestību uz kuģa "Marija Pita".