„Sarunas un spriedumi“ („Lunju jū“) ir klasiskā konfuciānisma teksts, kas ir Konfūcija teicienu un viņa dialogu ar skolniekiem krājums. Grāmata sastāv no divdesmit nodaļām, kurās ir īsas pārdomas par cilvēka dabu, morāli un tikumību, kā arī par valsts pārvaldīšanas principiem. Lakoniskos un kodolīgos aforismos tā atklāj pirmšķirīgās dogmas garīgā-ētiskā mācībā, ko sludina Konfūcijs: taisnīguma un cilvēcības ideāli, tradīciju, izglītības un personisko īpašību audzināšanas godināšana. Atslēgas, vairākkārt variējošais apgalvojums „Sarunās un spriedumos“ ir cilvēka iekšējā pilnveidošana caur tikumības (žēn) praksi un pareizu rīcību (li) sekošanu. Konfūcijs uzsver šo principu nozīmīgumu gan personīgajā dzīvē, gan valsts lietās — gudrā pārvaldīšanā, kas balstās uz personīgo piemēru, nevis uz ārēju piespiešanu. Šis darbs ir kļuvis par stūrakmeni visas Senās Ķīnas filozofijā, dziļi ietekmējot ķīniešu kultūras un valsts ētikas attīstību. Šajā izdevumā tas tiek publicēts izcilā krievu sinologa, Sanktpēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa P. S. Popova (1842–1913) tulkojumā.
Populārakas
