Indijas pasakas

Izbaudīt unikālās Indijas pasakas, kas publicētas šajā grāmatā, mēs varam pateicoties angļu orijentologam Viljamam Krukam (1848-1923), kurš bija viens no vadošajiem speciālistiem Indijas folklorā. Kruks pabeidza Svētās Trīsvienības koledžu Dublīnā, bet pēc tam ceturtdaļu gadsimta ieņēma administratīvu amatu britu okupētajā Indijā. Viņš daudz rakstīja par indiešiem, viņu reliģiju, uzskatiem un paražām. Labi saprotot, cik daudz katra tautas dzīvē nozīmē tās folklora, Kruks sāka pierakstīt Indijas pasakas. Bieži vien šajā darbā viņam palīdzēja indiešu Pandits Ramgaribs Čaube, kurš pabeidza Prezidenta koledžu Kalkutā. Pasaku, ko Kruks izklāstījis angļu valodā, ir vairāk nekā septiņdesmit; tās tika izdotas Lielbritānijā atsevišķā grāmatā. Viljams atgriezās Anglijā 1910. gadā un drīz tika ievēlēts par Folkloras biedrības prezidentu, kuras loceklis viņš bija ilgu laiku. Šo goda amatu U. Kruks ieņēma līdz savai dzīves beigām.

Izdevumu rotā Viljama Hita Robinsona (1872-1944) zīmējumi. Pašai liktenim bija jāsagatavo viņu kļūt par izcilu zīmētāju, jo viņa vectēvs, tēvs un pat radinieks bija mākslinieki. Viljama vecākie brāļi - Tomass un Ričards - ar laiku kļuva par ilustratoriem. Viljamu jau no agras bērnības ieskāva radoša atmosfēra; viņš auga krāsu, gleznu un grāmatu par mākslu vidē. Nav brīnums, ka viņš agri sāka zīmēt ar zīmuļiem un spalvām. XX gadsimta sākumā Viljams Robinsons jau bija pazīstams ar savām karikatūrām, kā arī ilustrācijām Andersena pasakām, Viljama Šekspīra un Fransuā Rable darbiem. Ilustrācijas Indijas pasakām šajā grāmatā liecina par viņa mīlestību pret art-deco stilu. Tomēr Robinsonam jaunākajam bija vēl viena mīlestība. Viņš dievināja izdomāt un attēlot pilnīgi absurdi mehānismus, piemēram, "automātisko klusētāju, lai aplietu ar ūdeni dziedošos kaķus" vai "krēslu kārpu noņemšanai no galvas". Šie konstrukcijas viņa zīmējumos, kas bieži tika darbinātas ar dīvainiem "tvaika katliem" - tējkannām, ko sildīja sveces vai spirta lampas - bija tik dīvainas, ka iekļāvās angļu leksikonā.