Par krievu zādzību dvēselē un pacietību

№1. Nacionālā krievu iezīme kopš seniem laikiem — pat ne kopš Karamzina laikiem ar viņa «Zādzības notiek…», bet vēl agrāk, kopš barošanas laikmeta — ir vispārējā zādzība un kukuļošana. Un jebkurš kriminālās darbības un korupcijas uzplūdums — ir tikai mūsu senās nacionālās tradīcijas turpinājums.

№2. Kāpēc vara to pacieš? Tādēļ, ka pati aktīvi tajā piedalās. Un galvenais, ka to pacieš tauta. Krievu tauta ir pacietīga un «iztur visu». Pacietība un paļaušanās uz varu — ir senais krievu raksturs. «Nu tad ieradīsies barons, barons mūs izspriedīs…»

№3. Viss šis, kopā ņemts, atšķir mūs no Rietumiem un Austrumiem. Rietumi ir Rietumi, Austrumi ir Austrumi, — teica Kiplings, bet mēs pievienosim: Krievija ir Krievija. Ar prātu mūs nesapratīs. Mērīt — arī ir bezcerīgs pasākums. Tādas ir mūsu nacionālās medību, zvejas un citu ārējo aktivitāšu īpatnības — kopumā, nacionālais raksturs. Tā ir mūsu noslēpumainā krievu dvēsele.

№4. Un visbeidzot. Ar mūsu kontemplatīvo pareizticīgo garīgumu, kas pielietots uz senās krievu slinkuma un neizlēmības fona, visā mūsu vēsturē mēs neko normālu zinātnes un tehnoloģiju jomā nevarējām radīt. Mēs zadzām — tā bija (tas ir tieši pēc mūsu prāta). Tur mēs no amerikāņiem nozagsim atomlodes rasējumus, šeit — brāļu Raitu lidmašīnu pārkopēsim. Labi, ka varam kādu nieku padarīt par zābakam, pat ja noderīgu prātā…

Bet efektīvam organizētam darbam mēs principā neesam piemēroti. Un atsevišķas varas pūles attīstīt zinātni, nanotehnoloģijas, komunikācijas, datorus, mašīnbūvi ir tukša sapņošana un iemesls budžeta izsaimniekošanai. Vai vienkārši PR. Mums nav vēsturisku priekšnosacījumu ne zinātnes pārtraukumiem, ne augstajām tehnoloģijām.

Šeit ir četri apgalvojumi, par kuriem šajā grāmatā mēs diskutēsim. Autors pierādīs, ka, ja šobrīd tā daļēji ir, tas nenozīmē, ka tā vienmēr ir bijis un ka citādi būt nevar.

Lasiet, domājiet, diskutējiet.