Piektā zīme

1944. gads, Budapešta. Rudenī vakarā nelielā kroga četri veci draugi – pulksteņmeistars, grāmatizdevējs, galdnieks un iestādes īpašnieks – pavada laiku pie karafes ar mājas vīnu un runājot par ikdienišķām lietām. Aiz kroga sienām – komandantstundas un nacionālsociālistiskā terora izsistība, iekšpusē – stabilitātes un mierīguma osta. Draugi mierina sevi ar domu, ka, kā mazi cilvēki, viņi tomēr nevar ietekmēt neko. Toties viņi nevar sevi arī pārmest, viņu sirdsapziņa ir tīra.

…Pavisam drīz visi četri nonāks priekšā visgrūtākajam izvēles brīdim – kad saglabāt cilvēcisko cieņu būs iespējams tikai par dzīvības cenu.