Mēs — slāvi!

Marija Semjonova — liels meistars, kurš teicis savu skanīgo vārdu krievu literatūrā. Viņa izveidoja savu «kvazislāvu» pasauli, nopelnot pateicību un patiesu apbrīnu miljoniem lasītāju. Viņas pildspalvai pieder «Lejupceļš», «Cīņa ar Pūķi», «Tur, kur mežs neaug», «Valkīra», «Mirušo zobens» un daudzi citi romāni. Slavenākais no tiem — «Vilkdārzs» — daudziem kļuvis par galda grāmatu, ko pārlasa un ņem līdzi ceļojumos, it kā daļu no dzimtās mājas. Tomēr «pēdējais no Pelēko Suņu dzimtas» nebūtu nācis pasaulē bez sava bezvārda alternatīvā, viatiča vai kriviča, varoņa populārajā enciklopēdijā «Mēs — slāvi!». Saskaņā ar rakstnieces vārdiem, abas šīs grāmatas tika radītas paralēli. Tādējādi lielais mītu veidotājs Marija Semjonova izkliedēja mītu par to, ka mūsu senči bezvārdi ir pazuduši neziņā. Atmiņa par viņiem ir pārklājusies ar gadsimtu un arhīvu putekļiem, tomēr ziņu pietiktu ne vienam vien sējumam. Strikti runājot, enciklopēdiju nevar pieskaitīt pie zinātniskā pētījuma rezultātiem, pirmkārt, emocionālā, dzīvā izklāsta dēļ — bet varbūt tieši tas paliks atmiņā lasītājam? Tikmēr šeit ir apkopota nopietna faktu materiāla daļa, kas galvenokārt veltīta pagānismam, kurā autors saskata atslēgas uz senču garīgā un materiālā pasaules izpratni. Mitoloģija un panteons, ikdiena un paražas, mājas piederumi, ieroči, amati — šo grāmatu var lasīt no jebkuras nodaļas un jebkurā secībā ar nemainīgi pieaugošu interesi. Izdevumā ir vairāk nekā 300 ilustrāciju, kas balstītas uz etnogrāfiskiem avotiem.