Savā labākajā romānā Austrijas rakstniece Monika Hēlfera apraksta savas ģimenes stāstu un to dara ar pārsteidzošu atklātību un godīgumu. Viņa nevienu nesoda, viņas pildspalvu vada mīlestība, bet augstākā taisnība ir patiesība. Vārds "bagažs" vācu valodā ir ar otro nozīmi, neapmierinošu, līdzīgu mūsu "koferim bez roktura" - tā sauc cilvēkus, kas sagādā daudz nepatikšanu.
Tieši no tāda "bagaža" iznāca pati Hēlfera. Stāstījuma centrā ir notikumi no 1914. līdz 1920. gadam, bet, kad autora redzeslokā nonāk kāds bērns no "bagaža" ģimenes, viņa it kā garām piemin arī viņa tālāko likteni. Rezultātā mums priekšā parādās vairāk vai mazāk pilna katra darbības personas biogrāfija.
Pateicoties tam, viss "notiek viens blakus otram, lai gan arī viens pēc otra, kā Pītera Brēgela vecākā gleznā".
Pārsteidzoši, cik kosmosu no sarežģītiem tēliem Monikai Hēlfer izdevās ietilpināt šajā nelielajā grāmatā. Ar dažiem precīziem triepieniem aprakstītie varoņi mums parādās dzīvotspējīgi un paliek atmiņā.
"Tageszeitung"
Brīvi pārvietojoties starp izdomātiem un autobiogrāfiskiem notikumiem, Monika Hēlfera ar apskaužamu izteiksmīgumu raksta par to, ka katrs no mums nes savu nastu un neizbēgami noslogo ar to savus pēcnācējus.
"Süddeutsche Zeitung"
Augstas kvalitātes darbs, ar eleganci pārejot no viena laika uz citu, izveidojot starp tiem stingru saikni.
"Tagesspiegel"
