Lasītājiem tiek piedāvāts slavenā franču vēsturnieka 19. gadsimtā Gastona Buašē darbs. Grāmatā tiek apskatīts laiks, kad Augusts bija aizgājis, un jauns autoritārais režīms jau bija pietiekami nostiprinājies, taču, ieslēdzot romiešu sabiedrību jaunā kārtībā, tas varēja izraisīt neapmierinātību tajās aprindās, kuras vēl nebija pilnībā pārtraukušas saikni ar tradicionālajām republikāniskajām pārliecībām. Opozicionārie noskaņojumi, reizēm pat spilgti neapmierinātības uzplūdi, bija neizbēgama daļa no romiešu sabiedriskās dzīves impērijas laikmetā. Bet kas īsti bija opozīcija cēzariem? Buašē pārliecinoši pierāda, ka ne armija, ne provinces, ne pašvaldības nebija režīma ienaidnieki. Tieši pie laicīgās sabiedrības un romiešu rakstniekiem bija opozicionārie noskaņojumi, apgalvo zinātnieks.
Populārakas
