Auls

Pazaudējis tēvu, Saška paliek pavisam viens — tālu no mājām un bez graša kabatā. Viņam neizdosies izdzīvot, ja nepalīdzēs ceļojošais mulla! Tagad Saškam jāpierod pie dzīves baškīru aulā, pie nepazīstamiem paražām, pie brīnišķīgām pasakām un dziesmām. Viņš strādā pie labestīgā onkuļa Mirgali, iemīlas skaistajā Altynai, grāmatu mīļotāja Zainaba māca viņam vietējo valodu...
Un aiz aula robežas sākas mežs-urmanis. Tur biezoknī raga karotāji-artaķi skaļi sauc viens otru. Tur valda lepnie šurale — runā, ka dažiem no auliešiem plūst viņu tumšā meža asinis. Tur klīst gari, un pie neuzmanīgajiem ceļotājiem piezogas izkropļoti koki, un kaut ko murmina vienacīgais dēmons — čukst, šūpo uz mūžīgi... Sargies, cilvēk, skaties abās pusēs un neiznāc no takas!
Kad aulā notiek noslēpumains noziegums, ciema iedzīvotāji dusmās apsūdz Sašku. Bet drīz izrādās, ka tas ir tikai daļa no sarežģītā stāsta, kas ilgst jau daudzus gadus, un saikne starp aulu un mežu ir daudz spēcīgāka, nekā šķita gan cilvēkiem, gan necilvēkiem.