Gaisa pūķi

Romēns Gari — vienīgais franču rakstnieks, kurš divreiz apbalvots ar Gonkūru prēmiju: pirmo reizi ar uzvārdu Gari par romānu “Debesu saknes” (1956), otro — ar pseidonīmu Emīls Ažars par grāmatu “Visa dzīve priekšā” (1975). Pēc “ažara” epopejas — vienas no skaļākajām literārajām mistifikācijām XX gadsimtā, — kad publika un kritiķi neatzina Ažara tekstos slavenā prozaiķa rokrakstu, Gari izdeva savu pēdējo romānu “Gaisa pūķi” un drīz pēc tam izdarīja pašnāvību. Tas ir romāns par Otro pasaules karu, par okupāciju, par franču pretestību, bet galvenais — par mīlestību. Normandijas puika Ludo kopš desmit gadiem ir iemīlējies savā vienaudžā vārdā Lila, kas pieder pie augstākās poļu aristokrātijas. Atšķirība sociālajā stāvoklī viņam sagādā daudz ciešanu un pazemojumu. Ludo — bārenis. Viņu audzina onkulis, lauku pastnieks, kurš izgatavo gaisa pūķus. Šie krāsainie papīra figūriņas, kuģi, lidojošie cietokšņi paceļas debesīs, liekot puikam ticēt, ka jebkuri zemes šķēršļi ir pārvarami. Sākas karš, un pieaugušais Ludo iesaistās cīņā par savu mīlestību un par Francijas atbrīvošanu no nacistiem.