Bez slavenās stāsta «Levša» ar Kukriņika ilustrācijām, Nikolaja Semjonoviča Leskova (1831–1895) darbu krājumā iekļauts rakstnieka stāsts «Leons, kalpu dēls», stāsts «Neizsmejamais rubļs» ar Evgenija Tihonoviča Migunova (1921–2004) ilustrācijām un stāsts «Tūpejnieks mākslinieks» ar Mstislava Valerjanoviča Dobužinska (1875–1957) ilustrācijām.
Krievu literatūrā Nikolajs Semjonovičs Leskovs (1831-1895) ir slavens ar savu unikālo stilu, izteiksmīgu valodu, autoru intonāciju, kas atgādina tautas pasaku. Lasot «Levšu», rodas iespaids, ka stāsts par Tulas meistaru tiek stāstīts no tautas, kas nav pazīstama ar daudziem svešvārdiem un tādēļ dāsni pievieno savam runāšanai smieklīgus neologismus. Leskova runas izteiksmīgumu kritiķi bieži norakstīja par mākslīgumu. Stilizācija pēc tautas valodas Leskovs izmanto daudzos citos darbos, tostarp iekļautajos arī šajā grāmatā. Nikolajs Semjonovičs lieliski zināja parastā cilvēka dzīvi. Pēc viņa vārdiem, viņš «izauga tautā» — rakstnieks daudz ceļoja pa valsti. Nav nejauši, ka L. N. Tolstojs runāja par Leskovu kā par «viskrievu no mūsu rakstniekiem». Maksims Gorkijs, apspriežot Leskova prozu, to nosauca par «spilgtu glezniecību vai, drīzāk, ikonogrāfiju». Šāds savdabīgs literārais ikonogrāfs Leskovs arī bija. Savos darbos viņš radīja portretu galeriju taisnīgajiem un svētajiem, kurus dzīvē ieskauj krāpnieki, kukuļņēmēji, zādzīgi ierēdņi un nihilisti visās šķirās, kas cenšas iznīcināt veselīgo patriarhālo kodolu krievu cilvēka dvēselē. Viens no šādiem taisnīgajiem ir Leskova Levša. Savā dzīvē rakstnieks radīja veselu spilgtu pozitīvu varoņu galeriju, kuriem raksturīga tiešums, sirdsapziņa un nespēja samierināties ar ļaunumu. Viņš sekoja šajā Gogola mācībā, lai izceltu «svinīgā himnā nemanāmo strādnieku». Mākslinieki, kuru ilustrācijas rotā šo grāmatu, nav nepieciešami detalizētai iepazīstināšanai. Pēc Kukriņika plakātiem — Mihaila Vasiljeviča Kuprijanova (1903-1991), Porfīrija Nikitiča Krilova (1902-1990) un Nikolaja Aleksandroviča Sokolova (1903-2000) — var izsekot visiem galvenajiem notikumiem Otrā pasaules kara laikā starp PSRS un fašistisko Vāciju, kā arī galvenajiem brīžiem pēckara laikā, kas notika pasaules politiskajā arēnā. Grūti iedomāties, ka Padomju Savienībā atradās cilvēks, kurš nebūtu redzējis zīmējumus, karikatūras vai karikatūras, ko veikuši šie talantīgie mākslinieki. Viņu ilustrācijas «Levšai» ir ārkārtīgi izteiksmīgas. Evgenijs Tihonovičs Migunovs (1921-2004) daudziem lasītājiem palicis atmiņā ar savām ilustrācijām stāstam «Pirmdiena sākas sestdienā» no brāļiem Strugackiem un «Alisāni» Kira Bulīčova. Viņa grafiskie zīmējumi vienmēr izceļas ar īpašu dinamiku. Mstislava Valerjanoviča Dobužinska (1875-1957) vārds ir neiznīcīgi saistīts ar «Mākslas pasaules» radošo darbību. Stāstam «Tūpejnieks mākslinieks» viņš veicis ne tikai zīmējumus, bet arī iniciāļus.
