1185 gads. 7 un 37 pasaules brīnumi

1965. gadā vēsturnieks-orientalists Igors Vsevolodovičs Možeiko (1934–2003), zināms zinātniskajā sabiedrībā ar darbiem par Dienvidaustrumāzijas vēsturi, aizstāvēja kandidāta disertāciju par tēmu "Pagan valsts (XI–XIII gadsimts)", bet 1981. gadā — doktora disertāciju par tēmu "Budistu sangha un valsts Birmā". Tikmēr visi padomju pusaudži (un daudzi pieaugušie arī!) lasīja slavenā visā valstī rakstnieka-fantasta Kira Buļičeva darbus. Un tikai daži zināja, ka zinātnieks Igors Možeiko un fantasts Kirs Buļičevs — ir viena un tā pati persona. Tomēr ar savu īsto vārdu Igors Možeiko arī publicējis daudz aizraujošu grāmatu par pasaules vēsturi, kas orientētas uz visplašāko auditoriju. "1185. gads" — tā ir plaša vēsturiska panorāma Āzijā un Eiropā, kuras atsauces punkts ir 1185. gads — gads, kad notiek notikumi "Igora pulka stāstā". Virzoties pa Lielo zīda ceļu, autors iezīmē smalkas savstarpējās saites tirdzniecības un kultūras kontaktos starp valstīm un tautām, reizēm pat neapzinoties otra eksistenci... "7 un 37 pasaules brīnumi" — aizraujošs stāsts par izciliem arhitektūras un mākslas pieminekļiem, sākotnēji iekļautiem Herodota sarakstā "septiņi pasaules brīnumi", kuru autors paplašinājis, pievienojot sarakstam hrestomātiskos "brīnumus" izcilus cilvēka ģēnija radījumus, kas radīti ārpus senajiem grieķiem zināmā pasaulē.