Brīnumu pagalms

Literatūras kartē Sudraba gadsimtā Irina Odojevceva, "mazā dzejniece ar lielo loku", kā viņa sevi dēvēja, un mīļākā Nikolaja Gumiļova skolniece, ieņem īpašu vietu. Viņas pirmais krājums "Brīnumu pagalms" (1922) kļuva par ievērojamu notikumu literatūras dzīvē un tika vienbalsīgi atbalstīts no kritiķu puses. "...Stila izjūta tādā mērā, kāda ir Odojevcevai, — ir ļoti liela talanta pazīme," — rakstīja Vladimirs Pjast. Un pat skarbais Lev Trotsky atzina Odojevcevu ar savu atzinību, izceļot "Brīnumu pagalmu" starp "grāmatiņām un grāmatiņām": "Ļoti, ļoti jaukas dzejas". Tomēr slava pie viņas atnāca vēl agrāk. Dzejas vakaros jaunā Odojevceva baudīja lielu popularitāti un ar spožumu lasīja savas dzejas, tostarp slaveno "Balādi par sasmalcināto stiklu". Viņu uzreiz pamanīja Aleksandrs Bloks, viņu apbrīnoja Kornejs Čukovskis, Mihails Lozinskis un Georgijs Ivanovs. 1922. gadā Irina Odojevceva aizbrauca no Krievijas un lielāko daļu dzīves pavadīja Francijā, bet 1987. gadā atgriezās dzimtenē, kur viņai bija iespēja redzēt savas grāmatas izdotas PSRS milzīgos tirāžos. Papildus memuāru prozai Odojevcevas radošums ietver vairākus romānus, kas tulkoti daudzās valodās, kā arī septiņus dzejas krājumus, kas kļuvuši par neatņemamu daļu no Krievu dzejas XX gadsimtā.