Aizraujoša astronomija

Jakovs Isidorovičs Perelmans (1882–1942) nebija ne fiziķis, ne matemātiķis, ne astronoms, — viņš pabeidza Meža institūtu Sanktpēterburgā (tagad SPbGLTU). Viņš nebija ne literāts, ne pedagogs, — bet bija sarakstījies ar lielākajiem zinātniekiem un rakstniekiem visā pasaulē, strādājis pie jaunu mācību grāmatu un uzdevumu grāmatu sastādīšanas matemātikā un fizikā, nolasījis vairāk nekā divtūkstoš populāru lekciju, uzrakstījis apmēram simts zinātniski populāru grāmatu un neskaitāmas žurnālu rakstus. Viņš nav veicis nekādas zinātniskas atklāšanas vai izgudrojumus, — bet piedalījās pirmās padomju pretgrādās raķetes projekta izstrādē, kļuva par iniciatoru dekretālā laika ieviešanai mūsu valstī, bija viens no zinātniski populārās literatūras žanra pamatlicējiem un termina «zinātniskā fantastika» autora. Viņam nebija nekādu zinātnisku grādu un nosaukumu, — bet pateicīgie lasītāji savos vēstulēs nemainīgi vēršas pie viņa «Dārgais profesors!».

Viss tāpēc, ka savos darbos Jakovs Isidorovičs izklāstīja sarežģītas zinātniskas problēmas savā unikālajā stilā, ar pārsteidzošu skaidrību un vizualizāciju; visnepatīkamākajās un garlaicīgākajās tēmās viņš prata atklāt spilgtas, aizraujošas iezīmes, un tās kļuva pilnīgi saprotamas pat sagatavotam lasītājam. Nav brīnums, ka «tautas profesora Padomju Savienībā» grāmatas izturēja desmitiem atkārtotu izdevumu, tika tulkotas daudzās valodās, no angļu līdz hindi, un to kopējais tirāža šobrīd ir desmitiem miljonu eksemplāru.

Šajā krājumā iekļautas piecas Perelma grāmatas — «Aizraujoša astronomija» (1938), «Tālās pasaules» (1919), «Raķete uz Mēnesi» (1935), «Uz zvaigznēm ar raķeti» (1934) un «Starptelpu ceļojumi» (1935). Teksti ir mūsdienu ortogrāfijā un (dažos gadījumos) ar precizētiem ciparu datiem, kas sniegti atbilstošajos izdevumos. Rediģējot mēs tikai nomainījām dažus novecojušus ciparus, veicām atsevišķus papildinājumus un piezīmes, bet, cik vien iespējams, saglabājām tā laika garu, kad šie teksti tika rakstīti, — kad jauni atklājumi vēl nebija pienācīgi interpretēti, lidmašīnu biežāk sauca par aeroplānu, bet angļu fantasts Herberts Vels priecēja lasītājus ar saviem jaunajiem darbiem. Laime, ka Jakova Isidoroviča rakstu zinātniskais saturs ir izvēlēts tā, ka nekad nevar novecot.

298 zīmējumi šajās grāmatās tika veikti (tuva kontaktā ar pašu Perelmanu) štata mākslinieka Leningradas izdevniecības «Laiks» Jurija (Georgija) Dmitriča Skaldina (1891–1951), Etnogrāfiskā muzeja mākslinieka Georgija Borisoviča Ibaha (1910–1938) un citu.