Kāpēc nebija lielo mākslinieču?

Kāpēc nebija lielo mākslinieču? (1971) — viens no vispazīstamākajiem mākslas vēstures esejām jaunākajos laikos, kurā Linda Nohlin, atklājot maldīgu naivumu ar nosaukumu jautājumā un ieliekot pamatus feminisma kritikai, pēta slēptās sociālās un psiholoģiskās priekšnoteikumi, kas padara neiespējamu lielākajā daļā mākslas vēstures piešķirt statusu «ģeniālais mākslinieks» noteiktām sociālām grupām, tostarp sievietēm. Šajā izdevumā, kas nezaudē aktualitāti, 1971. gada eseja ir papildināta ar tās autora revīziju 2006. gadā, kur Nohlin analizē perspektīvas, ko viņa ir iezīmējusi revolūcijai, kā arī ar ievadu mūsdienu mākslas vēsturnieces Ketrīnas Grāntas.