Korotovski. Eseja bez šablona

Kur ir tā robeža, kas šķir bērnību un pieaugušo dzīvi? Alises Korotovski stāstā šāda ūdensšķirtne izrādījās vasara starp 7. un 8. klasi. Mašai kādā brīdī, negaidīti, kļuva par maziem mīļie šūpuļi, bet vēl ar viņu «notika» Pīters («Nē, nē, nē. Labāk par to nedomāt!»). Seva neuzmanīgi mainījies atgriezās no Lūkjanovskas, bet Ljoška — no jūras, no talantīgu bērnu nometnes. Un tikai Jurka palika tāds pats — smaidīgs, labsirdīgs, patiesīgs Jurka. Bet vai viņš palika?.. Mainījās arī Mila, Ludmila Sergejevna, viņu klases audzinātāja. Viņa it kā izbalēja, aizmirsusi smaidīt… Un tagad, neskatoties uz saviem uzskatiem, prasa rakstīt esejas pēc šablona. Bet šajā šablonā neietilpst visa tā dzīve, kas ātrā plūsmā steidzas uz priekšu. Ak, kādi sarežģīti jautājumi jārisina šajā jaunajā, pieaugušo dzīvē! Kā tikt galā ar visām tām domām, impulsēm, iemācīties just šīs pieaugušo jūtas? Vidusskolas un vecāko klašu skolēniem.