Sogļotājs

Rakstīts Berlīnē, "Sogļotājs" (1930) — viens no noslēpumainākajiem un asprātīgākajiem krievu darbiem, ko sarakstījis Vladimirs Nabokovs, kurā izpaužas visas galvenās oriģinālās iezīmes rakstnieka nobriedušā stilā. Saskaņā ar vienu no iespējamām interpretācijām, sāpīgi pašmīlīgais šī metafiziskā detektīva varonis, nonākot ārpus ierastā lietu un apstākļu loka, sāk uztvert realitāti un savu "es" caur pārdabiskā pieredzes prizmu. Realitāte vairs nešķiet nemainīga, iespējams, tāpēc, ka "viss, kas ir aiz nāves, ir labākajā gadījumā falsifikācija, — kā saka Nabokova stāsta varonis "Terra Incognita", — steidzīgi salīmēts līdzīgs dzīvei, mēbelētas neesamības istabas". Nabokova atlasītie divpadsmit stāsti tika rakstīti no 1930. līdz 1935. gadam, un tie ir sakārtoti tādā secībā, kādu noteica autors, pamatojoties uz to iekšējām saiknēm un tematisko vai stilistisko tuvību ar "Sogļotāju". Šis izdevums atveido autora krājuma sastāvu, kas izdots Parīzē 1938. gadā.