Pārdomas par gilotīnu

Jau dzīves laikā Albertu Kamī sauca par "Rietumu sirdsapziņu", Nobela prēmiju viņam piešķīra par "svarīgu literāro darbu, kas ar skaidru nopietnību izgaismo cilvēka sirdsapziņas problēmas mūsu laikā". Par Kamī noraidījumu pret nežēlību un vardarbību liecina gan viņa dzīve, gan viņa darbi. Esejā "Pārdomas par gilotīnu", kas tika publicēta laikā, kad Francijā vēl tika piemērots nāvessods, viņš runā par tās neefektivitāti, uzskatot to par pagātnes paliekām. "Zviedru runās", kas tika teiktas Nobela prēmijas pasniegšanas laikā un Upsalas universitātē, Kamī apspriež rakstnieka lomu pasaulē, mākslas mērķus un radītāja aicinājumu kalpot sabiedrībai, nepakļaujoties meliem un brutālai varai. "Vēstules vācu draugam", kas tika rakstītas Otrā pasaules kara laikā, kad Kamī strādāja par redaktoru pagrīdes avīzē, pats autors nosauca par "dokumentālo stāstu par cīņu pret vardarbību".