Kritušās lapas

Vasīlijs Rozanovs — viens no oriģinālākajiem krievu filozofiem un literārajiem kritiķiem Sudraba laikmetā. Literārais darbs viņam bija dzīvesveids, eksistences veids, ikdienas nodarbošanās un nepieciešamība. Tajā pašā laikā Rozanovs nekad necentās uzrakstīt neko tieši "māksliniecisku" un nesaprata, kāpēc iepriekš neviens nebija iedomājies rakstīt tā, vienkārši, bez izdomātiem varoņiem, bez apkārtējās vides un apstākļu attēlošanas, bez iegrimšanas sižetā. Rozanovs izveidoja unikālu žanru — "kritušās lapas", salīdzināmu vienīgi ar mūsdienu tiešsaistes dienasgrāmatām — blogiem. Grāmata "Kritušās lapas" (1913–1915) ir atsevišķas domas un iespaidu piezīmes, kas "plūst nepārtraukti" un kurām autors uzticīgā veidā dalās ar lasītājiem; to secība veido sižetu. Šajā izdevumā iekļautas arī divas citas nozīmīgas Vasīlija Rozanova darbības: "Iedvesmots" (1911), kur sākotnēji rodas filozofēšanas veids, kas turpinās "Kritušajās lapās", kā arī eseja "Leģenda par Lielo inkvizitoru F. M. Dostojevskim" (1891), kas veltīta romānam "Brāļi Karamazovi" un atnesa Rozanovam slavu.