Alises piedzīvojumi IV: Spoku nav

Ceturtā grāmata sērijā «Pasaules literatūras bibliotēka» par piedzīvojumiem «ciemiņai no nākotnes» Alisei Selezņevai un viņas vecajiem labajiem paziņām ietver septiņas stāstus un stāstu «Alise Gūzļotājā». Stāsts «Spoku nav» apraksta, kā divpadsmit gadus vecā ceļotāja nonāk paralēlajā pasaulē. Tur viņa iepazīstas ar grāfu Drakulu un veselu raganu pūli. Maskavā Alisei viesosies īsts džins; par to liecina stāsta nosaukums «Viesis krūzē». Rakstnieks-fantasts Igors Vsevolodovičs Možejko, literatūrā pazīstams ar pseidonīmu Kir Buličovs, nosūtīs savu varoni uz planētu, kur sūta visus tirānus. «Bīstamajās pasakās» Alise apmeklēs leģendu pasauli. Citā stāstā krājumā viņai būs jāatmin senās noslēpumi. Pārējie sižeti nav mazāk interesanti. Nav nejaušība, ka XX gadsimta beigās Možejko kļuva par vienu no populārākajiem fantastiem mūsu valstī. Viņa panākumu noslēpums slēpjas nevaldāmā fantāzijā un neticami darba spējā. No Možejko pildspalvas iznākušas simtiem stāstu, romānu un stāstu. Un bija arī tulkojumi no ārzemju fantastikas — vairāk nekā divdesmit autori. 21. gadsimta sākumā izdotā Kira Buličova rakstu krājums sastāvēja no 18 sējumiem. Svarīgu vietu tajos ieņēma «Alises» — cikls, kas veltīts Alises Selezņevas piedzīvojumiem, ar kuru lasītājs atkal sastopas šīs grāmatas lapās.

Zīmējumi izdevumā veikti Jevgeņija Tihonoviča Migunova. Viņš gandrīz vienmēr attēlo savus varoņus kustībā, mākslinieks daudzus gadus strādājis animācijas kino. 1939. gadā Jevgeņijs Tihonovičs iestājās Vissavienības valsts kinomākslas institūta mākslas fakultātē, kur sāka mācīties slavenā Ivanova-Vano darbnīcā. Pabeidzot VGIK, Migunovs kļuva nevis par parastu animācijas mākslinieku, bet par īstu jauninātāju zīmētā un leļļu kino. Viņa radošās idejas spēlēja svarīgu lomu mūsdienu krievu animācijas skolas veidošanā. Migunovs izgudroja jaunus paņēmienus, patentēja izgudrojumus, kas palīdzēja «atdzīvināt» lelles, piedāvāja jaunus režijas paņēmienus. No 1961. gada Jevgeņijs Tihonovičs sāka sadarboties ar žurnāliem «Murziļka», «Priecīgie attēli», «Pionieris», «Krokodils», veidojot tiem neskaitāmas ilustrācijas. Meistara roka atpazīstama no pirmā skatiena. 1965. gadā ar viņa ilustrācijām iznāca Strugačku stāsts «Pirmdiena sākas sestdienā». Pēc stila un tehnikas tie ļoti līdzīgi Jevgeņija Tihonoviča zīmējumiem Buličova stāstiem — galvenā to atšķirības iezīme ir dinamisms.