Uz Svanu

Romāns "Uz Svanu", kas atklāj ciklu "Meklējot zaudēto laiku", pēc publicēšanas 1913. gadā radīja diezgan pretrunīgu iespaidu uz franču kritiku – Prusta stilistiskā novatoriskums, kas drosmīgi spēlēja ar laiku un notikumiem un savija tos pietiekami sarežģītā hronoloģiski vienotā veselumā, ne visiem tika pieņemts. Tomēr laiks pierādīja gan kritiķu ierobežotību, gan rakstnieka ģeniālumu, kura izsmalcinātais, caururbjošais un skumjais darbs par mīlestību, greizsirdību, izaugsmi un nesaprašanu, mūžīgo vientulību smalki jūtoša cilvēka sabiedrībā un bezcerīgajām un izmisīgajām meklējumiem mūžīgi izslīdošās skaistuma, joprojām apbrīno lasītājus.