Romeo un Džuljeta. Traģēdija

«Romeo un Džuljeta» — galvenais šedevrs agrīnajā Viljama Šekspīra (1564–1616) radošajā periodā. Gadsimtu gaitā tās izpratne ir mainījusies. XVII gadsimta skatītājs ar vieglumu uztvēra svētās bildes un simbolus, lika augstāk par visu likteni, likteni, dievišķo ieceri un bija gatavs iepazīt pasauli un sevi pašu caur nosacītā teātra darbību. XIX gadsimtā traģēdija kļuva par romantisku mīlestības stāstu, ko interpretēja gan kā mīlestības uzvaru pār nāvi, gan kā cīņu par mīlestību ar naidīgu pasauli, gan vienkārši kā tīras mīlestības simbolu. Un XXI gadsimtā pat sastopami ciniski izteikumi, divu iemīlējušos stāsts šķiet neticams. Tomēr, kā šī traģēdija netiktu uztverta, lasītājs un skatītājs jebkurā laikā, iegrimstot nepārspējamajā Šekspīra dramatiskajā pasaulē, gūst estētisku baudu no viņa māksliniecisko attēlu skaistuma un daudznozīmības, nevainojamas kompozīcijas, kas izstrādāta līdz vissīkākajām detaļām, un neatkārtojama valodas un stila īpatnības. Paredzēts vidējā un vecākā skolas vecuma bērniem.